Programma 5 DIENĀ

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka ir seši galvenie hronisko slimību riska faktori — augsts asinsspiediens, smēķēšana, palielināts holesterīna līmenis asinīs, mazs augļu un dārzeņu patēriņš uzturā, liekais svars, aptaukošanās, pazemināta fiziskā aktivitāte.

2010. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptauja (FINBALT veselības monitorings) sniedz plašu informāciju par Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem uztura paradumiem.

Aptaujā iegūtie dati par dārzeņu patēriņu uzturā liecina, ka termiski apstrādātus dārzeņus katru dienu uzturā lieto kopumā 6,3% respondentu (5,2% vīriešu un 7,4% sieviešu), toties svaigus dārzeņus katru dienu uzturā lieto kopumā 35,3% respondentu (29,3% vīriešu un 41,1% sieviešu). Respondentu īpatsvars, kuri katru dienu uzturā lieto svaigus dārzeņus, visaugstākais ir vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem, bet viszemākais — vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Retāk ikdienā svaigus dārzeņus lieto tieši laukos dzīvojošie — 27,7%, bet biežāk rīdzinieki — 46,2%.

Augļus vai ogas ikdienas ēdienkartē iekļauj ievērojami mazāks respondentu īpatsvars (21,5%). Vīriešiem kopumā ir sliktāki uztura paradumi, t.sk. zems ikdienas dārzeņu patēriņš.

Augļi un dārzeņi ir viena no ikdienas ēdienkartes būtiskākajām sastāvdaļām. Veselīgas ēdienkartes ietvaros, lietojot uzturā daudz dažādus dārzeņus un augļus, var izvairīties no vairākām hroniskām saslimšanām, piemērām, samazināt sirds un onkoloģisko saslimšanu risku, veicināt gremošanas trakta darbību, palīdzēt neiedzīvoties liekajā svarā. Dārzeņi un augļi nodrošina būtiskāko vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu veselībai nozīmīgu vielu uzņemšanu, satur maz tauku un kaloriju, ir veselīgi un būtiski pilnveido un dažādo ikdienas uzturu.

Lai sabiedrībā palielinātu dārzeņu un augļu patēriņu, daudzviet pasaulē darbojas programma 5 DIENĀ: Kanādā, ASV, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā un citās valstīs. Programmas 5 DIENĀ ideja ir ļoti vienkārša: katrā ēdienreizē ir jābūt dārzeņu vai augļu porcijai, piemērām, brokastīs — sula vai svaigs auglis, pusdienās — svaigu dārzeņu salāti, vakariņās- sautēti vai tvaicēti dārzeņi; vēl divas porcijas veidojas, ja starp ēdienreizēm apēdīsim žāvētus vai svaigus augļus vai kādu dārzeni.

Ļoti pārliecinoši rezultāti ir Dānijā, kur programma darbojas kopš 1998.gada. Piecu gadu laikā (1995. — 2000.) dārzeņu patēriņš (g/dienā) palielinājās no 116 līdz 149 (pieaugums 28%), augļu patēriņš — no 114 līdz 164 (pieaugums 44 %) un sulu patēriņš no 49 līdz 73 (pieaugums 49%), kopējais pieaugums 38 % (no 279 līdz 385 gramiem dienā, kas tuvojas Pasaules veselības organizācijas ieteikumam uzņemt vismaz 400 līdz 500 gramus dārzeņu un augļu svaigā, vārītā vai citā veidā)

Latvijā, programmu 5 DIENĀ atbalsta biedrībā 5 dienā (kurā  apvienojušies SIA Cido Grupa, Diētas ārstu asociācija, Latvijas Sarkanais krusts, zemnieku saimniecības Meistari un Galiņi, Sabiedrības veselības veicināšanas fonds, SIA Veselības nams 5 un fonds Bērnu veselība — mūsu nākotne), LR Veselības ministrija.

Iepazīties ar šādas programmas ieviešanu var, apmeklējot šādas mājas lapas:  www.5to10aday.com (Kanāda),  www.5aday.com (ASV), www.6omdagen.dk (Dānija),  www.5amtag.de (Vācija), www.5aldia.com (Spānija), www.toitumine.ee (Igaunija)

  Jūsu programmu 5 DIENĀ var veidot šādi produkti/ēdieni:

  • Svaigi dārzeņi un augļi;
  • Sasaldēti dārzeņi un augļi;
  • Konservēti dārzeņi un augļi. Ieteicams pirkt produktus savā sulā vai ūdenī, kas nesatur pievienoto cukuru vai sāli;
  • Žāvēti augļi (āboli, aprikozes, dateles, vīģes u.c.);
  • Augļu un dārzeņu ēdieni (zupas, biezeņi u.c., bet šādā sarakstā nav kartupeļu u.c. dārzeņu, kas satur cieti);
  • Dārzeņu un augļu sulas (150ml) bez pievienota cukura. Neskatoties uz to, ka dienā jālieto daudz ūdens, tikai viena sulas porcija ir iekļauta 5 porciju sastāvā, jo sulas satur mazāk šķiedrvielu, nekā veseli dārzeņi un augļi. Protams, var lietot vairākas sulu porcijas, bet tās nevar aizvietot citas porcijas;
  • Augļu kokteiļi (smoothie). Ja augļu kokteiļus gatavo no svaigiem augļiem un dārzeņiem, tad dienā varētu būt 2 porcijas;
  • Pākšaugi;
  • Gatavi ēdieni uz augļu un dārzeņu bāzes. Ieteicams uzmanīgi lasīt informāciju marķējumā, jo šādi ēdieni var saturēt augstu cukura vai sāls daudzumu.
Jautājumi un atbildes
Kā pārtikas piedevas iegūst? Un kāpēc tās nepieciešamas? Pārtikas piedevu veidi (īss apraksts par katru no veidiem). To iedalījums. Kuras no E-vielām ir īpaši toksiskas un bīstamas, iespējams, pat alerģiskas?

jautājums par E-vielām joprojām interesē patērētājus. Kā neapmaldīties pārtikas piedevu jeb E-vielu džungļos? .............lasīt atbildi šeit

Vai visas E vielas ir tik liels bubulis, kā daudziem šķiet?

E vielas (no angļu valodas – E – edible - ēdams), jeb pārtikas piedevas ir produkta sastāvdaļas un norāde par to klātbūtni produkta marķējumā neliecina, ka šajā produktā ir inde un produkts ir potenciāli bīstams cilvēku veselībai .............lasīt atbildi šeit

Vēlējos lūgt konsultāciju par Diētiskās pārtikas cilvēkiem ar veselības traucējumiem reklāmu. Sakiet, vai šiem produktiem drīkst būt akcijas ar atlaidēm aptiekās, kas publicētas aptiekas avīzē patērētājiem?

LR un ES normatīvajos aktos nav aizlieguma veicināt diētisko produktu, t.sk.diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, realizāciju, veicot akcijas ar atlaidēm un sniedzot informāciju reklāmā, bet .............lasīt atbildi šeit

Vai sviests ir alergēns?

Labdien! Lūdzu palīdzību jautājumā par pārtikas alergēniem: Piens skaitās alergēnu sarakstā. Kā ir ar sviesta lietošanu? Sviests ir piena produkts, līdz ar to arī sviests ir alergēns? Vai sviestu var lietot cilvēki, kas nepanes pienu? Paldies! .............lasīt atbildi šeit

Vai uzturvērtības norādēm pārtikas preču marķējumā obligāti ir jābūt tabulas veidā?

.............lasīt atbildi šeit

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns?

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns? Atbild Irina Rubinčika, Celiakijas pacientu atbalsta biedrības "Gluten-Free Experts" valdes locekle.............lasīt visu tekstu

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem - kā zināms, tiem ir savs apzīmējums, vārpiņa kurai ir pārvilkta svītra.........lasīt visu tekstu

Ar ko atšķiras sula, nektārs un sulas dzēriens?

Tirdzniecības nosaukumus „sula” un „nektārs” nosaka 2013.g.15.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1113. .........lasīt visu tekstu

Kāds ir Jūsu viedoklis par „Cido” sulām? Vai Latvijā ražotās sulas pakās ir 100% dabīgas? No kā tās tiek ražotas?

„CIDO grupa” ražotas sulas, nektāri un sulu dzērieni ir kvalitatīvi un to lietošana var lieliski papildināt mūsu uzturu ar vitamīniem un minerālvielām, ar ko bagāti augļi. Ja uz CIDO pakas ir uzrakstīts „sula no koncentrāta”, ....lasīt vairāk

Kas ir akrilamīds?

Akrilamīds ir kancerogēna viela, kas var veidoties cieti saturošos produktos, tos apstrādājot augstās temperatūrās (augstākās par 120 ºC) — cepot, fritējot un grauzdējot (kartupeļu čipsos, frī kartupeļos, grauzdētā maizē un grauzdiņos). Cieti saturošu produktu ...lasīt vairāk

+371 26814075
Noteikumi par uztura normām

2012.gada 13.martā ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” Noteikumi, kas stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā, nosaka ....lasīt visu tekstu

Programma 5 DIENĀ

Lai sabiedrībā palielinātu dārzeņu un augļu patēriņu, daudzviet pasaulē darbojas programma 5 DIENĀ: Kanādā, ASV, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā un citās valstīs. Programmas 5 DIENĀ ideja ir ļoti vienkārša: katrā ēdienreizē ir jābūt dārzeņu vai augļu porcijai, piemērām ....lasīt visu tekstu

Alergēnu kontrole pārtikas apritē

Mūsdienīgā medicīna pagaidām nevar pilnībā izārstēt pārtikas alerģiju un cilvēkiem ar šādu problēmu ir jāizvairās no alergēnu saturošas pārtikas lietošanas. Tas nenozīmē, ka pārtikas uzņēmumam ir jāatsakās no minēto izejvielu lietošanas vai produktu ražošanas. Lai paaugstinātu patērētāju un klientu uzticību, pārtikas uzņēmumi izstrādā un ievieš .....lasīt visu tekstu

Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi

Kā ir noteikts Regulas 1935/2004 3.pantā, materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, jābūt ražotiem atbilstīgi labai ražošanas praksei. Konkrēti labas ražošanas prakses pasākumi ir aprakstīti Komisijas Regulā Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi. Regulas prasības piemēro no .....lasīt visu tekstu

HACCP principu ieviešana

Mūsdienīgā pasaulē viena no svarīgajām pārtikas uzņēmumu klientu un patērētāju prasībām ir produktu kvalitāte un drošums. pārtikas nekaitīgumu nodrošina vairāki faktori: ....lasīt visu tekstu

Sertifikācija atbilstoši ISO 22000 prasībām

Lai saņemtu starptautiski atzītu ISO 22000 sertifikātu, vispirms jāizlemj, kas nodarbosies ar sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu. Ja uzņēmumā ir speciālists ar pieredzi, kas labi orientējas pārtikas drošuma jautājumos un standarta prasībās, tad šo darbu var veikt pašiem spēkiem. Tomēr biežāk uzņēmumi ...lasīt visu tekstu