Glikēmiskais indekss

Glikēmiskā indeksa jēdzienu radījis Toronto universitātes profesors Deivids Dženkinss, kas pēta, kā uzturs var palīdzēt dažādu slimību, tai skaitā sirds un asinsvadu slimību, vēža un diabēta, profilaksē. Pirmā publikācija par glikēmisko indeksu parādījās 1981. gadā. Zinātnieki lieto jēdzienu «glikēmiskās slodzes indekss» (GS) kopš 1997. gada. GS popularizētājs ir Valters Villets no Hārvardas Sabiedrības veselības skolas. Pašlaik grāmatnīcās var iegādāties dažādu autoru grāmatas par GI metodi.

Glikēmiskais indekss ir rādītājs, kas raksturo ogļhidrātu uzsūkšanas ātrumu. Daži ierasti pārtikas produkti, kas satur vienāda veida un daudzuma ogļhidrātus, dažādi ietekmē glikozes līmeni asinīs (glikēmiskā atbildes reakcija). Piemēram, maize, augļu sula un makaroni, kas satur 30 g ogļhidrātu, atšķirīgi ietekmēs glikozes līmeni asinīs.Vienkāršie ogļhidrāti (glikoze, saharoze) uzsūcas organismā ātrāk, nekā saliktie ogļhidrāti, kurus satur graudi, dārzeņi u.c. Līdz ar to, apēdot ar vienkāršiem ogļhidrātiem bagātus produktus (cukuru, baltmaizi, dažādus saldumus, saldinātus dzērienus u.c.), cukura līmenis asinīs aug ātrāk.

Līdz 20. gadsimta 80. gadiem tika uzskatīts, ka glikozes līmeni asinīs nevar kontrolēt, neierobežojot ogļhidrātu patēriņu. Tomēr ogļhidrātu aizvietošana ar taukiem uztura kaloritātes nodrošināšanai veicina tādu diabēta komplikāciju veidošanos, kā asinsvadu bojājumi. 20. gadsimta 80. gados diētas ieteikumi mainījās, palielinot enerģijas uzņemšanu no ogļhidrātiem un samazinot enerģijas uzņemšanu no taukiem, jo īpaši piesātinātajiem taukiem.

Glikēmiskais indekss (GI) kalpo kā mērvienība, lai noteiktu, cik strauji ogļhidrātus saturoši produkti paaugstina glikozes līmeni asinīs. Katram produktam piešķir GI, pamatojoties uz tā spēju paaugstināt glikozes līmeni asinīs. Glikēmiskais indeksa novērtēšanas kritēriji ir sekojoši: mazāks nekā 50 — zems, 50–70 — vidējs, lielāks nekā 70 — augsts.

Kā salīdzināšanas standarts ir pieņemti glikoze vai baltmaize (50 g) ar GI 100. Tapēc dažādos informācijas avotos glikēmiskais indekss var nedaudz atšķirties: piemerām, apelsīnam pēc glikozes vienības GI ir 43, bet pēc maizes vienības — 62.

Lietojot uzturā produktus ar zemu glikēmisko indeksu, glikozes līmenis asinīs paaugstinās lēnāk un saglabājas vienmērīgs ilgāku laiku — arī starp ēdienreizēm, tādējādi novēršot hiperglikēmiju. Tas var palīdzēt izvairīties arī no reaktīvās hipoglikēmijas (strauja glikozes līmeņa krituma pēc ēšanas).

Produktu kombinācija, pagatavošanas veids maina atsevišķu produktu glikēmisko indeksu (GI). Jo vairāk šķiedrvielu ēdienā, jo zemāk GI: svaigiem dārzeņiem un augļiem ir zemākais glikēmiskais indekss (vārīti burkāni — 85, svaigi — 35), kartupeļu biezenim glikēmiskais indekss ir augstāk, nekā vārītiem vai ceptiem kartupeļiem, pievienojot mannas biezputrai, kurai ir augsts glikēmiskais indekss, klijas, mēs varam pazemināt glikēmiskās slodzes indeksu (GS).

Cilvēki ar diabētu, kuri uzturā vairāk lietoja produktus ar zemu glikēmisko indeksu, retāk slimoja ar sirds slimībām un viņiem bija augstāks «labā» holesterīna līmenis.

Vienmērīgs glikozes līmenis asinīs palīdz kontrolēt apetīti un nepārēsties, jo sāta sajūta saglabājas ilgu laiku.

Glikēmisko indeksu ir vērts ņemt vērā ne tikai diabeta pacientiem, bet jebkurai personai, kas vēlas uzturēt veselīgu uzturu un kontrolēt svaru.

Informācijas avoti:

—  Z.Zariņš, L.Neimane, Uztura mācība, Rasa ABC, 1999.g.

—  Ūla Lauritsons, GI diēta praksē, 2007

—  McCance and Widdowson‘s, The Composition of Foods, 2006

—  Brisele, 26.6.2008, COM(2008) 392 galīgā redakcija, Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pārtikas produktiem personām, kas slimo ar ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem (diabētu)

—  MĒS & diabēts, Atkal par diētu, 2003.g.novembris, Nr.15

—  G.Selga, M.Sauka, Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās problēma Latvijas skolēniem, Doctus, 7/2008

—  Gallops R., GI diēta — vienkāršākais veids kā iegūt slaidu augumu, Zvaigzne ABC

—  M.Moнтиньяк, Метод похудания Монтиньяка, А.К.Экология, 1997

—  http://www.diabets.apollo.lv/saule25.php?subaction=showfull&id=1151763479&archive=&start_from=&ucat=27&

 

 

Jautājumi un atbildes
Kā pārtikas piedevas iegūst? Un kāpēc tās nepieciešamas? Pārtikas piedevu veidi (īss apraksts par katru no veidiem). To iedalījums. Kuras no E-vielām ir īpaši toksiskas un bīstamas, iespējams, pat alerģiskas?

jautājums par E-vielām joprojām interesē patērētājus. Kā neapmaldīties pārtikas piedevu jeb E-vielu džungļos? .............lasīt atbildi šeit

Vai visas E vielas ir tik liels bubulis, kā daudziem šķiet?

E vielas (no angļu valodas – E – edible - ēdams), jeb pārtikas piedevas ir produkta sastāvdaļas un norāde par to klātbūtni produkta marķējumā neliecina, ka šajā produktā ir inde un produkts ir potenciāli bīstams cilvēku veselībai .............lasīt atbildi šeit

Vēlējos lūgt konsultāciju par Diētiskās pārtikas cilvēkiem ar veselības traucējumiem reklāmu. Sakiet, vai šiem produktiem drīkst būt akcijas ar atlaidēm aptiekās, kas publicētas aptiekas avīzē patērētājiem?

LR un ES normatīvajos aktos nav aizlieguma veicināt diētisko produktu, t.sk.diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, realizāciju, veicot akcijas ar atlaidēm un sniedzot informāciju reklāmā, bet .............lasīt atbildi šeit

Vai sviests ir alergēns?

Labdien! Lūdzu palīdzību jautājumā par pārtikas alergēniem: Piens skaitās alergēnu sarakstā. Kā ir ar sviesta lietošanu? Sviests ir piena produkts, līdz ar to arī sviests ir alergēns? Vai sviestu var lietot cilvēki, kas nepanes pienu? Paldies! .............lasīt atbildi šeit

Vai uzturvērtības norādēm pārtikas preču marķējumā obligāti ir jābūt tabulas veidā?

.............lasīt atbildi šeit

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns?

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns? Atbild Irina Rubinčika, Celiakijas pacientu atbalsta biedrības "Gluten-Free Experts" valdes locekle.............lasīt visu tekstu

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem - kā zināms, tiem ir savs apzīmējums, vārpiņa kurai ir pārvilkta svītra.........lasīt visu tekstu

Ar ko atšķiras sula, nektārs un sulas dzēriens?

Tirdzniecības nosaukumus „sula” un „nektārs” nosaka 2013.g.15.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1113. .........lasīt visu tekstu

Kāds ir Jūsu viedoklis par „Cido” sulām? Vai Latvijā ražotās sulas pakās ir 100% dabīgas? No kā tās tiek ražotas?

„CIDO grupa” ražotas sulas, nektāri un sulu dzērieni ir kvalitatīvi un to lietošana var lieliski papildināt mūsu uzturu ar vitamīniem un minerālvielām, ar ko bagāti augļi. Ja uz CIDO pakas ir uzrakstīts „sula no koncentrāta”, ....lasīt vairāk

Kas ir akrilamīds?

Akrilamīds ir kancerogēna viela, kas var veidoties cieti saturošos produktos, tos apstrādājot augstās temperatūrās (augstākās par 120 ºC) — cepot, fritējot un grauzdējot (kartupeļu čipsos, frī kartupeļos, grauzdētā maizē un grauzdiņos). Cieti saturošu produktu ...lasīt vairāk

+371 29243382
Noteikumi par uztura normām

2012.gada 13.martā ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” Noteikumi, kas stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā, nosaka ....lasīt visu tekstu

Programma 5 DIENĀ

Lai sabiedrībā palielinātu dārzeņu un augļu patēriņu, daudzviet pasaulē darbojas programma 5 DIENĀ: Kanādā, ASV, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā un citās valstīs. Programmas 5 DIENĀ ideja ir ļoti vienkārša: katrā ēdienreizē ir jābūt dārzeņu vai augļu porcijai, piemērām ....lasīt visu tekstu

Alergēnu kontrole pārtikas apritē

Mūsdienīgā medicīna pagaidām nevar pilnībā izārstēt pārtikas alerģiju un cilvēkiem ar šādu problēmu ir jāizvairās no alergēnu saturošas pārtikas lietošanas. Tas nenozīmē, ka pārtikas uzņēmumam ir jāatsakās no minēto izejvielu lietošanas vai produktu ražošanas. Lai paaugstinātu patērētāju un klientu uzticību, pārtikas uzņēmumi izstrādā un ievieš .....lasīt visu tekstu

Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi

Kā ir noteikts Regulas 1935/2004 3.pantā, materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, jābūt ražotiem atbilstīgi labai ražošanas praksei. Konkrēti labas ražošanas prakses pasākumi ir aprakstīti Komisijas Regulā Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi. Regulas prasības piemēro no .....lasīt visu tekstu

HACCP principu ieviešana

Mūsdienīgā pasaulē viena no svarīgajām pārtikas uzņēmumu klientu un patērētāju prasībām ir produktu kvalitāte un drošums. pārtikas nekaitīgumu nodrošina vairāki faktori: ....lasīt visu tekstu

Sertifikācija atbilstoši ISO 22000 prasībām

Lai saņemtu starptautiski atzītu ISO 22000 sertifikātu, vispirms jāizlemj, kas nodarbosies ar sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu. Ja uzņēmumā ir speciālists ar pieredzi, kas labi orientējas pārtikas drošuma jautājumos un standarta prasībās, tad šo darbu var veikt pašiem spēkiem. Tomēr biežāk uzņēmumi ...lasīt visu tekstu