Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi

Kā ir noteikts Regulas 1935/2004 3.pantā, materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, jābūt ražotiem atbilstīgi labai ražošanas praksei. Konkrēti labas ražošanas prakses pasākumi ir aprakstīti Komisijas Regulā Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi. Regulas prasības piemēro no 2008.gada 1.augusta. Labas ražošanas prakses pasākumu ieviešana ir obligāta visām materiālu un izstrādājumu grupām, kas ir uzskaitītas Regulas 1935/2004 I. pielikumā (stikls, gumijas, keramika, metāli un to sakausējumi, papīrs un kartons, plastmasa, reģenerēta celuloze, silikons, jonu apmaiņas sveķi, lakas, tintes, tekstils, koks).

Saskaņā ar minētās Regulas definīcijām:

- Laba ražošanas prakse (LRP) nozīmē tos kvalitātes nodrošināšanas aspektus, ar kuriem panāk, ka materiāli un izstrādājumi tiek vienīgi izgatavoti un kontrolēti, gādājot par atbilstību noteikumiem, kas uz tiem attiecas, un kvalitātes standartiem, kas piemēroti paredzamajai izmantošanai, kura neapdraud cilvēku veselību, neizraisa nepieņemamas pārmaiņas pārtikas sastāvā un nepasliktina tās organoleptiskās īpašības»;

- Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nozīmē organizēto un dokumentēto pasākumu kopsummu, kuri tiek veikti ar nolūku nodrošināt, lai materiāliem un izstrādājumiem būtu vajadzīga kvalitāte, kas nodrošina atbilstību noteikumiem, kas uz tiem attiecas, un kvalitātes standartiem, kas nepieciešami to paredzamajai izmantošanai»;

— Kvalitātes kontroles sistēma nozīmē kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviesto pasākumu sistemātisku piemērošanu, nodrošinot izejvielu, starpproduktu un gatavo materiālu un izstrādājumu atbilstību kvalitātes nodrošināšanas sistēmā noteiktajai specifikācijai».

Ir noteikti vispārīgi virzieni sistēmas veidošanai un dokumentēšanai:

—  Lai nodrošinātu gatavo materiālu un izstrādājumu atbilstību, jārēķinās ar personāla pietiekamību, zināšanām un prasmēm.

—  Par labu praksi var atzīt tādu praksi, kad uzņēmuma jauda nepārsniedz projekta jaudu.

—  Jāizstrādā specifikācijas izejvielām un jānodrošina izejvielu pieņemšana saskaņā ar specifikācijās noteiktajām prasībām.

—  Jāizstrādā konkrēti norādījumi un jānoformē dažādas procedūras darbībām, kas notiek uzņēmumā.

—  Jāuztur pieraksti, kas attiecas uz kvalitātes kontroles sistēmas pasākumiem.

Dokumentācija attiecībā uz specifikācijām, ražošanas formulām un apstrādi, uzskaiti par dažādām veiktajām ražošanas darbībām un kvalitātes kontroles sistēmas darbības rezultātiem var būt papīru vai elektroniskā formātā un to nodod kompetentu iestāžu rīcībā pēc to pieprasījuma.

Lai deklarētu, ka materiāli un izstrādājumi ražoti atbilstīgi labai ražošanas praksei, uzņēmumiem jau šodien jāsāk veidot savu sistēmu. Dažām nozarēm ir izstrādātas labas prakses vadlīnijas ar detalizētiem aprakstiem. Ir pieejami arī FAO/WHO Pārtikas Likumdošanas komisijas (Codex Alimentarius Commission (CAC) dokumenti, kas attiecas uz atsevišķām kaitīgām vielām un preventīviem pasākumiem, kas ir saistīti ar tām vielām, piemērām, pasākumi, kas novērš pārtikas piesārņošanu ar svinu, t.sk. pasākumi, kas ir saistīti ar materiālu un izstrādājumu izmatošanu kontaktam ar pārtiku. Minēto dokumentu rekomendācijas var būt labs pamats savas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādāšanai. Protams, labai bāzei sistēmas izstrādāšanā var būt ISO standarti (ISO 9001, ISO 22000), BRC standarts.

Kopumā var teikt, ka Labas ražošanas prakses principi, kurus pielieto materiālu un izstrādājumu ražošanā ir līdzīgi principiem, kurus pielieto pārtikas ražošanā.

Sākumā ir jādefinē sistēmas darbības mērķi, uzņēmuma politika. Ja uzņēmumā jau darbojas sistēma vides, darba drošības jomā, tad būtu loģiski integrēt pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas aspektus esošā sistēmā. HACCP principu pielietošana palīdz uzņēmumam identificēt pārtikas nekaitīguma apdraudējumus un noteikt nepieciešamos kontroles pasākumus.

Labas prakses vadlīnijās rekomendē ietvert šādus jautājumus:

—  personāla kompetence, atbildība, mācības;

—  sagādes process (prasības piegādātājiem, līgumdarbu piesaistīšana u.c.);

—  izejvielu kontrole (atbilstība obligātām prasībām, specifikācijas, identifikācija, izsekojamība, uzglabāšana, izsniegšana);

—  produktu apraksti (sastāvs, pārtika, kas saskaras ar materiālu un izstrādājumu, ražošanas process, gala patērētāja identifikācija, tiesību aktu prasības pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības jomā u.c.);

—  ražošanas process (iekārtas, tehnoloģiskā procesa shēma, iekārtu kalibrēšana, tīrība, procesa parametru mērījumi, identifikācija un izsekojamība, darba vides uzturēšana u.c.);

—  kvalitātes kontrole (gatavā produkta kontrole, atbilstība specifikācijas prasībām, testēšanas metodes, iekārtas testēšanai, migrācijas testi);

—  pakošana (specifikācijas, tīrība, personāla higiēna, marķējums);

—  uzglabāšana, piegāde;

—  neatbilstību vadība, sūdzību pieņemšana, izskatīšana, produktu atsaukšana;

—  iekšējie auditi;

—  sistēmas pārskatīšana, aktualizēšana.

Pārtikas uzņēmumiem šie jautājumi nav jaunums. Tos var ņemt vērā, plānojot otrās puses auditu, ja ir ieviesta tāda prakse, vai izstrādājot aptaujas veidlapu, ko aizpilda piegādātājs.