01 aprīlis 2013

Kas ir glutēns?

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 definīciju, glutēns, jeb lipeklis, ir kviešu, rudzu, miežu, auzu vai to krustoto šķirņu olbaltumviela un tās atvasinājumi, ko daži cilvēki nepanes un kas nešķīst ūdenī un 0,5 M nātrija hlorīda šķīdumā.

Noteikšanas metodes

Glutēna koncentrācijas novērtēšanai pārtikas produktos izmanto prolamīna noteikšanas metodes. Prolamīns ir glutēna frakcija, kuru var ekstrahēt ar 40- 70 % etanolu. Kviešu prolamīns ir gliadīns, rudzu — sekalīns, miežu — hordeīns un auzu prolamīn ir avenīns. Uzskata, ka glutēns (lipeklis) satur aptuveni 50 % prolamīna.

Īpašas diētas pārtikas produkti

Lai cilvēki, kuriem ir diagnoze «celiakija», varētu droši lietot pārtikas produktus, viņiem ražo speciālus produktus. Tie ir īpašas diētas pārtikas produkti, kas ir īpaši ražoti, sagatavoti un/vai apstrādāti, lai tie būtu piemēroti šādu cilvēku īpašām uztura prasībām.

Lipekli saturošu graudu atbrīvošana no lipekļa ir tehniski sarežģīta un ekonomiski dārga, tādēļ ir grūti saražot pārtiku, kas pilnīgi nesatur lipekli. Tāpēc tirgū

esošajos īpašai diētai paredzētajos pārtikas produktos var būt nelielas lipekļa atliekas.

Dažādi cilvēki, kuri nepanes lipekli, var panest atšķirīgu nelielu pieļaujamo lipekļa daudzumu, kas ir zināmās robežās. Lai cilvēki tirgū varētu atrast dažādus savām

vajadzībām un jutīguma līmenim atbilstošus pārtikas produktus, ir jābūt pieejamiem produktiem ar atšķirīgu, zemu lipekļa saturu, kas nepārsniedz šādas zināmās robežas. Tomēr ir svarīgi, lai atšķirīgie produkti būtu pienācīgi marķēti, nodrošinot, ka cilvēki, kuri nepanes lipekli, tos pareizi lieto.

Produktu marķēšana

Cilvēkiem, kuri nepanes lipekli, paredzētajos pārtikas produktos izmanto apzīmējumus «ļoti zems lipekļa saturs» vai «nesatur lipekli», norādot to blakus produkta tirdzniecības nosaukumam.

Lai veiktu šādas norādes, jāievēro sekojošie nosacījumi:

— «ļoti zems lipekļa saturs» drīkst norādīt, ja pārtikas produktos lipekļa saturs nepārsniedz 100 mg/kg attiecībā uz pārtiku, kas tiek pārdota galapatērētājam. Tas attiecas uz produktu, kas sastāv no vienas vai vairākām no kviešiem, rudziem, miežiem, auzām vai to krustotām šķirnēm iegūtām sastāvdaļām vai kas satur tās un kas ir īpaši apstrādāti, lai samazinātu lipekļa saturu;

— «nesatur lipekli» — ja produktos, ko pārdod galapatērētājam, lipekļa saturs

nepārsniedz 20 mg/kg;

— ja cilvēkiem, kuri nepanes lipekli, paredzēti pārtikas produkti satur gan sastāvdaļas, kas aizstāj kviešus, rudzus, miežus un auzas vai to krustotās šķirnes, gan sastāvdaļas, kas iegūtas no kviešiem, rudziem, miežiem, auzām vai to krustotām šķirnēm un kas ir īpaši apstrādātas, lai samazinātu lipekļa saturu, nepiemēro norādi «nesatur lipekli», bet var piemērot norādi «ļoti zems lipekļa saturs», ja lipekļa saturs nepārsniedz 100 mg/kg attiecībā uz pārtiku, kas tiek pārdota galapatērētājam.

Pārtikas produkti, kas nesatur lipekli (glutēnu) pēc būtības

Ir daudz produktu, kas nesatur glutēnu: rīsi, kukurūza, kartupeļi, griķi, prosa, amarants, kvinoja, tapioka, topinambūrs, zirņi un pākšaugi, dārzeņi, augļi, rieksti, zaļumi, gaļa un zivs, olas, piens, cietie sieri, kā arī krustojuma piesārņošanas rezultātā no ražošanas iekārtām, personāla rokām, fasēšanas iekārtām u.c. glutēnu (lipekli) var konstatēt pārtikas produktos, kuri pēc dabas to nesatur.

Spēkā esošie noteikumi Nr.964 par pārtikas produktu marķēšanu, kā arī jaunā Regula Nr. 1169/2011 nosaka, ka pārtikas produktu marķējumā sniegtā informācija nedrīkst būt maldinoša, piemēram, uzsverot kādas konkrētas sastāvdaļas un/vai uzturvielas esamību vai neesamību produktā, jo liek saprast, ka pārtikas produktam piemīt īpašas pazīmes, lai gan faktiski šādas pazīmes piemīt visiem līdzīgiem pārtikas produktiem. Piemēram, tādiem produktiem, ka pienam, kukurūzai, rīsiem, medum u.c., kas nesatur lipekli, marķējumā, nav jāietver norāde «nesatur lipekli», jo šajos produktos pēc būtības nav tādas vielas.

Diētiskās pārtikas pārdošana

Diētiskās pārtikas ražotājs, importētājs, ja diētiskā pārtika ražota trešajā valstī, izplatītājs vai iepakotājs paziņo PVD novērtēšanas centram par šādu pārtiku pirms tās pirmās laišanas Latvijas tirgū saskaņā ar 2010.gada 16.novembra LR Ministru kabineta noteikumu Nr.1053 «Noteikumi par īpašām prasībām diētiskajai pārtikai, kārtību, kādā reģistrē diētisko pārtiku, un valsts nodevu par diētiskās pārtikas reģistrāciju» prasībām.

Realizācijas tīklā ir pieejama speciāli ražota bezglutēna pārtika, kurai uz iepakojuma ir pārsvītrotās vārpiņas zīme. Šādas zīmes izmantošanas tiesības piešķir citas attiecīgās organizācijas un šādas tiesības var iegūt, ja tiek ievēroti papildus nosacījumi.

Jāpiebilst, ka bezglutēna pārtiku var lietot ne tikai cilvēki ar celiakiju, bet visas iedzīvotāju grupas.

Jautājumi un atbildes
Kā pārtikas piedevas iegūst? Un kāpēc tās nepieciešamas? Pārtikas piedevu veidi (īss apraksts par katru no veidiem). To iedalījums. Kuras no E-vielām ir īpaši toksiskas un bīstamas, iespējams, pat alerģiskas?

jautājums par E-vielām joprojām interesē patērētājus. Kā neapmaldīties pārtikas piedevu jeb E-vielu džungļos? .............lasīt atbildi šeit

Vai visas E vielas ir tik liels bubulis, kā daudziem šķiet?

E vielas (no angļu valodas – E – edible - ēdams), jeb pārtikas piedevas ir produkta sastāvdaļas un norāde par to klātbūtni produkta marķējumā neliecina, ka šajā produktā ir inde un produkts ir potenciāli bīstams cilvēku veselībai .............lasīt atbildi šeit

Vēlējos lūgt konsultāciju par Diētiskās pārtikas cilvēkiem ar veselības traucējumiem reklāmu. Sakiet, vai šiem produktiem drīkst būt akcijas ar atlaidēm aptiekās, kas publicētas aptiekas avīzē patērētājiem?

LR un ES normatīvajos aktos nav aizlieguma veicināt diētisko produktu, t.sk.diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, realizāciju, veicot akcijas ar atlaidēm un sniedzot informāciju reklāmā, bet .............lasīt atbildi šeit

Vai sviests ir alergēns?

Labdien! Lūdzu palīdzību jautājumā par pārtikas alergēniem: Piens skaitās alergēnu sarakstā. Kā ir ar sviesta lietošanu? Sviests ir piena produkts, līdz ar to arī sviests ir alergēns? Vai sviestu var lietot cilvēki, kas nepanes pienu? Paldies! .............lasīt atbildi šeit

Vai uzturvērtības norādēm pārtikas preču marķējumā obligāti ir jābūt tabulas veidā?

.............lasīt atbildi šeit

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns?

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns? Atbild Irina Rubinčika, Celiakijas pacientu atbalsta biedrības "Gluten-Free Experts" valdes locekle.............lasīt visu tekstu

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem - kā zināms, tiem ir savs apzīmējums, vārpiņa kurai ir pārvilkta svītra.........lasīt visu tekstu

Ar ko atšķiras sula, nektārs un sulas dzēriens?

Tirdzniecības nosaukumus „sula” un „nektārs” nosaka 2013.g.15.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1113. .........lasīt visu tekstu

Kāds ir Jūsu viedoklis par „Cido” sulām? Vai Latvijā ražotās sulas pakās ir 100% dabīgas? No kā tās tiek ražotas?

„CIDO grupa” ražotas sulas, nektāri un sulu dzērieni ir kvalitatīvi un to lietošana var lieliski papildināt mūsu uzturu ar vitamīniem un minerālvielām, ar ko bagāti augļi. Ja uz CIDO pakas ir uzrakstīts „sula no koncentrāta”, ....lasīt vairāk

Kas ir akrilamīds?

Akrilamīds ir kancerogēna viela, kas var veidoties cieti saturošos produktos, tos apstrādājot augstās temperatūrās (augstākās par 120 ºC) — cepot, fritējot un grauzdējot (kartupeļu čipsos, frī kartupeļos, grauzdētā maizē un grauzdiņos). Cieti saturošu produktu ...lasīt vairāk

+371 29243382
Noteikumi par uztura normām

2012.gada 13.martā ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” Noteikumi, kas stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā, nosaka ....lasīt visu tekstu

Programma 5 DIENĀ

Lai sabiedrībā palielinātu dārzeņu un augļu patēriņu, daudzviet pasaulē darbojas programma 5 DIENĀ: Kanādā, ASV, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā un citās valstīs. Programmas 5 DIENĀ ideja ir ļoti vienkārša: katrā ēdienreizē ir jābūt dārzeņu vai augļu porcijai, piemērām ....lasīt visu tekstu

Alergēnu kontrole pārtikas apritē

Mūsdienīgā medicīna pagaidām nevar pilnībā izārstēt pārtikas alerģiju un cilvēkiem ar šādu problēmu ir jāizvairās no alergēnu saturošas pārtikas lietošanas. Tas nenozīmē, ka pārtikas uzņēmumam ir jāatsakās no minēto izejvielu lietošanas vai produktu ražošanas. Lai paaugstinātu patērētāju un klientu uzticību, pārtikas uzņēmumi izstrādā un ievieš .....lasīt visu tekstu

Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi

Kā ir noteikts Regulas 1935/2004 3.pantā, materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, jābūt ražotiem atbilstīgi labai ražošanas praksei. Konkrēti labas ražošanas prakses pasākumi ir aprakstīti Komisijas Regulā Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi. Regulas prasības piemēro no .....lasīt visu tekstu

HACCP principu ieviešana

Mūsdienīgā pasaulē viena no svarīgajām pārtikas uzņēmumu klientu un patērētāju prasībām ir produktu kvalitāte un drošums. pārtikas nekaitīgumu nodrošina vairāki faktori: ....lasīt visu tekstu

Sertifikācija atbilstoši ISO 22000 prasībām

Lai saņemtu starptautiski atzītu ISO 22000 sertifikātu, vispirms jāizlemj, kas nodarbosies ar sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu. Ja uzņēmumā ir speciālists ar pieredzi, kas labi orientējas pārtikas drošuma jautājumos un standarta prasībās, tad šo darbu var veikt pašiem spēkiem. Tomēr biežāk uzņēmumi ...lasīt visu tekstu