ES jaunā regula par pārtikas marķēšanu palīdzēs pircējiem labāk saprast, ko tieši viņi ēd

Par regulas projektu šā gada 6. jūlijā ir panākta Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Padomes (EP) un Eiropas Parlamenta (EPP) vienošanās.

Tas ir nozīmīgs solis vairāku speciālistu centienos palielināt patērētāju iespējas un ieguldījums cīņā pret aizvien pieaugošo aptaukošanos un hronisko saslimšanu skaitu Eiropas Savienībā.

Patērētāju iespējas palielināsies, ieviešot:

• minimālo burtu lielumu, kādā jādrukā obligātā informācija patērētājiem;

• obligātu informēšanu par uzturvielām;

• obligātu informāciju par alergēniem uz fasētas pārtikas, nefasētas pārtikas un uz pārtikas, ko pārdod sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos;

• obligātu prasību marķējumā norādīt izcelsmes valsti cūkgaļai, aitu, kazu gaļai un putnu gaļai.

Minimālais burtu lielums

Minimālais burtu lielums uz etiķetēm drīkstēs būt 1,2 milimetri. Noteiktais 1,2 milimetru burta augstums attieksies uz mazajiem burtiem, bez pagarinātām kājiņām un bez dažādiem jumtiņiem un mīkstinājuma zīmēm. Bet pavisam maziem iepakojumiem ir paredzēti izņēmumi.

EK vēl izstrādās salasāmības kritērijus, kas ietvers prasību iepakojuma fonam kontrastēt ar marķējuma tekstu.

Obligāta uzturvērtības norāde

Pašlaik uzturvērtības norāde marķējumā ir obligāta tikai gadījumos, ja ražotājs deklarē, ka produktam ir īpaša uztura vērtība. Stājoties spēkā jaunajai regulai, uzturvērtības norāde marķējumā būs obligāta.

Ražotājs pēc savas izvēles varēs norādīt arī uzturvērtību vienā porcijā.

Šādas informācijas norāde nebūs obligāta, ja iesaiņojuma lielākais virsmas laukums ir mazāks par 25 kvadrātcentimetriem.

Praktisku apsvērumu dēļ nav izdevies panākt vienotu nostāju par transtaukskābju obligātu norādīšanu.

Ļoti plašas diskusijas bijušas par obligātu enerģētiskās vērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. Šai produktu grupai EK tuvākajos gados pētīs, kuriem dzērieniem obligāti būtu jānorāda enerģētiskā vērtība un sastāvdaļas.

Informēšana par alergēniem

Alergēni fasētās produkcijas marķējumā ir jānorāda saskaņā ar spēkā esošo normatīvo dokumentu prasībām, bet jaunajā regulā būs īpaši uzsvērts, ka 14 konkrētie alergēni turpmāk būs obligāti norādāmi arī nefasētajai pārtikai. Turklāt alergēni būs marķējumā jāizceļ — vai nu ar spilgtām rakstu zīmēm, burtu stilu vai fona krāsu. Alergēnu norāde būs aktuāla arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

Izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana

Patlaban prasība norādīt izcelsmes valsti ir obligāta liellopu gaļai, medum, olīveļļai un svaigiem augļiem un dārzeņiem. Jaunā regula prasa, lai izcelsme būtu norādīta arī mājputnu, cūkas, aitas un kazas gaļai. Regula paredz izcelsmes valsts marķējuma ieviešana svaigai gaļai, kā arī tiek apspriests jautājums, vai šāda prasība piemērojama arī pienam, piena produktiem, gaļas pārstrādes produktiem u.c.

Nefasētas gaļas tirdzniecībai Latvija atbilstoši regulas prasībām izstrādās savus noteikumus, kādā veidā vitrīnā būs norādāma informācija par gaļas izcelsmi.

Norādes saldētajai produkcijai

Saldētajai produkcijai būs jānorāda datums, kurā produkts ir pirmo reizi sasaldēts. Ja produkcija tiks sasaldēta vairākkārt, tad blakus tirdzniecības nosaukumam būs jābūt norādei «Atkārtoti sasaldēts»

Šis punkts attieksies uz fasētu gaļu, gaļas izstrādājumiem un neapstrādātiem zvejniecības produktiem.

Godīgas informēšanas prakse

Regulā ir iekļauts pants par godīgas informēšanas praksi. Tas noteic, ka patērētājus nedrīkst maldināt par produkta raksturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi un ražošanas un izgatavošanas veidu. Jauns ir arī punkts par to, ka marķējuma noformējumā, aprakstā vai attēlā nedrīkst iekļaut norādi, kas liek noprast par konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan minētā dabīgi esošā sastāvdaļa faktiski ir aizstāta ar citu.

Paredzams, ka regula tiks publicēta oktobrī, bet tās ieviešana notiks trīs līdz piecos gados.

Jautājumi un atbildes
Kā pārtikas piedevas iegūst? Un kāpēc tās nepieciešamas? Pārtikas piedevu veidi (īss apraksts par katru no veidiem). To iedalījums. Kuras no E-vielām ir īpaši toksiskas un bīstamas, iespējams, pat alerģiskas?

jautājums par E-vielām joprojām interesē patērētājus. Kā neapmaldīties pārtikas piedevu jeb E-vielu džungļos? .............lasīt atbildi šeit

Vai visas E vielas ir tik liels bubulis, kā daudziem šķiet?

E vielas (no angļu valodas – E – edible - ēdams), jeb pārtikas piedevas ir produkta sastāvdaļas un norāde par to klātbūtni produkta marķējumā neliecina, ka šajā produktā ir inde un produkts ir potenciāli bīstams cilvēku veselībai .............lasīt atbildi šeit

Vēlējos lūgt konsultāciju par Diētiskās pārtikas cilvēkiem ar veselības traucējumiem reklāmu. Sakiet, vai šiem produktiem drīkst būt akcijas ar atlaidēm aptiekās, kas publicētas aptiekas avīzē patērētājiem?

LR un ES normatīvajos aktos nav aizlieguma veicināt diētisko produktu, t.sk.diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, realizāciju, veicot akcijas ar atlaidēm un sniedzot informāciju reklāmā, bet .............lasīt atbildi šeit

Vai sviests ir alergēns?

Labdien! Lūdzu palīdzību jautājumā par pārtikas alergēniem: Piens skaitās alergēnu sarakstā. Kā ir ar sviesta lietošanu? Sviests ir piena produkts, līdz ar to arī sviests ir alergēns? Vai sviestu var lietot cilvēki, kas nepanes pienu? Paldies! .............lasīt atbildi šeit

Vai uzturvērtības norādēm pārtikas preču marķējumā obligāti ir jābūt tabulas veidā?

.............lasīt atbildi šeit

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns?

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns? Atbild Irina Rubinčika, Celiakijas pacientu atbalsta biedrības "Gluten-Free Experts" valdes locekle.............lasīt visu tekstu

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem - kā zināms, tiem ir savs apzīmējums, vārpiņa kurai ir pārvilkta svītra.........lasīt visu tekstu

Ar ko atšķiras sula, nektārs un sulas dzēriens?

Tirdzniecības nosaukumus „sula” un „nektārs” nosaka 2013.g.15.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1113. .........lasīt visu tekstu

Kāds ir Jūsu viedoklis par „Cido” sulām? Vai Latvijā ražotās sulas pakās ir 100% dabīgas? No kā tās tiek ražotas?

„CIDO grupa” ražotas sulas, nektāri un sulu dzērieni ir kvalitatīvi un to lietošana var lieliski papildināt mūsu uzturu ar vitamīniem un minerālvielām, ar ko bagāti augļi. Ja uz CIDO pakas ir uzrakstīts „sula no koncentrāta”, ....lasīt vairāk

Kas ir akrilamīds?

Akrilamīds ir kancerogēna viela, kas var veidoties cieti saturošos produktos, tos apstrādājot augstās temperatūrās (augstākās par 120 ºC) — cepot, fritējot un grauzdējot (kartupeļu čipsos, frī kartupeļos, grauzdētā maizē un grauzdiņos). Cieti saturošu produktu ...lasīt vairāk

+371 29243382
Noteikumi par uztura normām

2012.gada 13.martā ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” Noteikumi, kas stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā, nosaka ....lasīt visu tekstu

Programma 5 DIENĀ

Lai sabiedrībā palielinātu dārzeņu un augļu patēriņu, daudzviet pasaulē darbojas programma 5 DIENĀ: Kanādā, ASV, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā un citās valstīs. Programmas 5 DIENĀ ideja ir ļoti vienkārša: katrā ēdienreizē ir jābūt dārzeņu vai augļu porcijai, piemērām ....lasīt visu tekstu

Alergēnu kontrole pārtikas apritē

Mūsdienīgā medicīna pagaidām nevar pilnībā izārstēt pārtikas alerģiju un cilvēkiem ar šādu problēmu ir jāizvairās no alergēnu saturošas pārtikas lietošanas. Tas nenozīmē, ka pārtikas uzņēmumam ir jāatsakās no minēto izejvielu lietošanas vai produktu ražošanas. Lai paaugstinātu patērētāju un klientu uzticību, pārtikas uzņēmumi izstrādā un ievieš .....lasīt visu tekstu

Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi

Kā ir noteikts Regulas 1935/2004 3.pantā, materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, jābūt ražotiem atbilstīgi labai ražošanas praksei. Konkrēti labas ražošanas prakses pasākumi ir aprakstīti Komisijas Regulā Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi. Regulas prasības piemēro no .....lasīt visu tekstu

HACCP principu ieviešana

Mūsdienīgā pasaulē viena no svarīgajām pārtikas uzņēmumu klientu un patērētāju prasībām ir produktu kvalitāte un drošums. pārtikas nekaitīgumu nodrošina vairāki faktori: ....lasīt visu tekstu

Sertifikācija atbilstoši ISO 22000 prasībām

Lai saņemtu starptautiski atzītu ISO 22000 sertifikātu, vispirms jāizlemj, kas nodarbosies ar sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu. Ja uzņēmumā ir speciālists ar pieredzi, kas labi orientējas pārtikas drošuma jautājumos un standarta prasībās, tad šo darbu var veikt pašiem spēkiem. Tomēr biežāk uzņēmumi ...lasīt visu tekstu