21 marts 2019

Ar kādiem riskiem saista gaļas lietošanu?

Tauki un sāls

Gaļas lietošana ir saistīta ar pārmērīgā svara rašanās risku, sirds asinsvadu slimību attīstību, aterosklerozi. Tas ir saistīts ar to, ka gaļā nozīmīgos daudzumos ir piesātināti tauki, kas paaugstina «sliktā» holesterīna līmeni asinīs. Turklāt liels tauku daudzums ir lieko kaloriju avots un, attiecīgi, pārmērīgā svara risks, ko arī saista ar citām slimībām. Jāpiebilst, ka ne visa gaļa satur tikai «sliktos» taukus. Piemerām, vesela nesadalīta pīle ar ādu vidēji satur 39 % tauku. Lielākā daļa no pīļu taukiem ir veselīgās, mononepiesātinātās taukskābes (apmerām 18-19 g), kas var palīdzēt samazināt zema blīvuma holesterīna līmeni, bet cāļu (vistu) filējā tauku gandrīz nemaz nav.

Minēto slimību attīstībā savu lomu spēlē arī sāls, kas ir gaļas produktos. Tās daudzums 100 g produkta ir norādīts marķējuma sadaļā par uzturvērtību. Jāatceras, ka sāls diennakts norma ir 6 g, tai skaitā sāls, kas ir maizē, gaļas, zivju produktos, konservētajos dārzeņos u.c. pārtikas produktos. Piemerām, ja ir marķējumā ir norādīts, ka 100 g desiņu ir 1,3 g sāls, tad apēdot 150 g šī produkta, jūs saņemsiet 1/3 no diennakts normas. Ko darīt, ja ļoti gribas? Izvēlieties produktu, kurā ir mazāk sāls (sk.informāciju marķējumā) un nepievienojiet sāli salātiem un citām piedevām, bet izmantojiet garšvielas, lai pastiprinātu garšu.

Pārtikas piedevas

Daži negatīvās informācijas avoti raksta par kaitējumu veselībai, kas ir saistīts ar pārtikas piedevu pievienošanu gaļas produktu ražošanas gaitā. Patiešām, ražojot desas, gaļai pievieno sāli, nātrija nitrītu, var kūpināt. Sāls ir arī konservants, īpaši kombinācijā ar nātrija nitrītu. Nātrija nitrīts padara produktu drošāku no mikrobioloģiskā viedokļa un pievienoto daudzumu reglamentē Eiropas Regula par pārtikas piedevām. Latvijā ir noteiktas stingras prasības attiecībā uz pārtiku, kuru piegādā skolu ēdnīcām: nātrija nitrīta lietošana ir aizliegta, bet sāls saturam jābūt zemākam nekā parastajos gaļas produktos.

Uzraksts gatavo produktu marķējumā «bez E-vielām» vēl nenozīmē, ka dažu vielu vispār nav gaļas produktā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku veiktajā pētījumā, kura laikā tika analizēta E vielu klātbūtne gaļas produktos, uz kuru iepakojuma rakstīts «Nesatur E», «Bez E» ir konstatēts, ka neliela klātbūtne tomēr ir konstatēta. Pētījumā tika analizētas divas gaļas produktu grupas — cīsiņi un vārītās desas, laboratoriski nosakot vai tajos ir atrodama glutamīnskābe (E 620) un nātrija glutamāts (E 621), kā arī nitrīti (E 249-250), lai gan uz produktu etiķetes ir atzīme «Bez E vielām». Vielas, kam tika pievērsta uzmanība — glutamīnskābe — gādā par produkta garšu un smaržu, savukārt nitrīti — krāsu un drošību. Glutamīnskābe ir aminoskābe, kas dabīgi atrodas gaļā un citos produktos olbaltumvielu sastāvā un arī brīvā veidā. Tikai brīvā veidā esošā glutamīnskābe veido gaļas aromātu. Tātad gaļa pati par sevi satur glutamīnskābi, bet to nevar jaukt ar nātrija glutamātu — pārtikas piedevu E 621. Tās ir divas dažādas lietas. LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieki atzīmē, ka, ja gaļas produktu gatavošanā neizmanto garšas pastiprinātāju E 621, tad produktu garšu un smaržu bagātina ar rauga ekstraktu un lipekli. Pēc būtības tas ir viens un tas pats, jo nātrija glutamināts tiek aizstāts ar dabā esošo glutamīnskābi. Uzraksts uz produkta «Bez E vielām» nenozīmē pilnīgu glutamināta avota izņemšanu no produktu ražošanas. Nitrītu daudzums gaļas produktos izmainās gan ražošanas procesā, gan arī lietoto garšvielu dēļ. Garšvielu ekstraktus var gatavot no augu lapām, saknēm, kātiem, augļiem, kas veģetācijas perioda laikā spēj uzkrāt nitrātus, kas dažos gaļas produktos viegli skābā vidē pārvērsties nitrītos.

Dažreiz populāros rakstos mūs biedē ar pusfabrikātiem, kuriem pēc autoru viedokļa pievieno pārtikas piedevas. Maltā gaļa, karbonāde, kurai pievienotas garšvielas un sāls, marinētais šašliks ir labs risinājums cilvēkiem, kas ir ļoti aizņemti darbā vai nemīl, neprot vai negrib gatavot, bet ir spiesti to darīt. Eiropas tiesību akti aizliedz šo produktu ražošanā izmantot vairākas pārtikas piedevas (E-vielas), ar kurām mūs biedē rakstu autori. Piemerām, gaļas pusfabrikātiem nedrīkst pievienot nātrija nitrītu un daudzas citas pārtikas piedevas.

Pārtikas piedevu un aromatīzētāju pievienošanā ir pozitīvās puses: nātrija nitrīts novērš bīstamo mikroorganismu augšanu produktos, kūpināšanas aromatīzētāju pievienošana ļauj neizmantot klasisko kūpināšanu un novērš piesārņošanu ar benso(a)pirēnu, citas pārtikas piedevas novērš tauku oksidācijas procesu.

Antibiotikas, hormoni, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži u.c.

Ar gaļas lietošanu saista hormonu un antibiotiku klātbūtnes riskus, kā arī kaitīgo vielu veidošanās riskus, piemēram, tādu, ka nitrozamīni, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, kas izraisa ļaundabīgu audzēju attīstību.

Daudzu valstu lopkopībā, piemēram ASV un Kanādā, hormonu izmantošana ir atļauta, bet Eiropā aizliegta un tas attiecas gan uz gaļu, kas iegūta no Eiropā audzētiem dzīvniekiem, gan uz importējamo produkciju. Jā, lielas lopkopības fermas nevar pilnībā atteikties no antibiotiku un citu veterināro preparātu lietošanas, tomēr pastāv stingra uzraudzība no valsts kompetento organizāciju puses ar laboratorijas kontroles izmantošanu. Dzīvnieki var slimot ne tikai lielajās fermās, bet arī mazajās saimniecībās un viņu veselība ir atkarīga no daudziem faktoriem. Bioloģiskā lopkopība ievērojami samazina produkcijas piesārņojuma risku ar antibiotiku atliekām, lai gan šie dzīvnieki dažkārt arī ir jāārstē.

Kā pārbaudīt? Patērētājam šis uzdevums ir ļoti grūts, jo antibiotiku atliekas bieži neietekmē produkta garšu, krāsu, smaržu un konsistenci, bet analīzes maksā dārgi. Tāpēc nav jēgas meklēt efektīvas metodes, kuras var izmantot pašam, bet uzticēties tiem, kuri atbild par produkcijas kontroli — ražotājiem un pārtikas un veterinārajam dienestam. Citas metodes, izņemot pāreju uz pilnīgu pašnodrošinājumu vai pilnīgu atteikšanos no dzīvnieku izcelsmes produkcijas, nepastāv. Starp citu, arī augu valsts produkcijas lietošanā ir ne mazāk nozīmīgi potenciālie riski, piemēram, pesticīdu atliekas. Tāpēc uzturam ir jābūt dažādam, jo lielāka dažādība, jo lielāka iespēja samazināt savā uzturā iespējamo kaitīgo vielu atlieku daudzumu un iztikt bez uztura bagātinātājiem.

Cik droša veselībai ir gaļa?

Gaļas vērtība

No ka patērētājs nebaidās, lietojot gaļu, bet vajadzētu...?

Lietojot gaļu, jāatcerās, ka:

Jautājumi un atbildes
Kā pārtikas piedevas iegūst? Un kāpēc tās nepieciešamas? Pārtikas piedevu veidi (īss apraksts par katru no veidiem). To iedalījums. Kuras no E-vielām ir īpaši toksiskas un bīstamas, iespējams, pat alerģiskas?

jautājums par E-vielām joprojām interesē patērētājus. Kā neapmaldīties pārtikas piedevu jeb E-vielu džungļos? .............lasīt atbildi šeit

Vai visas E vielas ir tik liels bubulis, kā daudziem šķiet?

E vielas (no angļu valodas – E – edible - ēdams), jeb pārtikas piedevas ir produkta sastāvdaļas un norāde par to klātbūtni produkta marķējumā neliecina, ka šajā produktā ir inde un produkts ir potenciāli bīstams cilvēku veselībai .............lasīt atbildi šeit

Vēlējos lūgt konsultāciju par Diētiskās pārtikas cilvēkiem ar veselības traucējumiem reklāmu. Sakiet, vai šiem produktiem drīkst būt akcijas ar atlaidēm aptiekās, kas publicētas aptiekas avīzē patērētājiem?

LR un ES normatīvajos aktos nav aizlieguma veicināt diētisko produktu, t.sk.diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, realizāciju, veicot akcijas ar atlaidēm un sniedzot informāciju reklāmā, bet .............lasīt atbildi šeit

Vai sviests ir alergēns?

Labdien! Lūdzu palīdzību jautājumā par pārtikas alergēniem: Piens skaitās alergēnu sarakstā. Kā ir ar sviesta lietošanu? Sviests ir piena produkts, līdz ar to arī sviests ir alergēns? Vai sviestu var lietot cilvēki, kas nepanes pienu? Paldies! .............lasīt atbildi šeit

Vai uzturvērtības norādēm pārtikas preču marķējumā obligāti ir jābūt tabulas veidā?

.............lasīt atbildi šeit

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns?

Vai Latvijā ražotajos medikamentos ir glutēns? Atbild Irina Rubinčika, Celiakijas pacientu atbalsta biedrības "Gluten-Free Experts" valdes locekle.............lasīt visu tekstu

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem

Šobrīd esam sākuši strādāt arī ar bezglutēna produktiem - kā zināms, tiem ir savs apzīmējums, vārpiņa kurai ir pārvilkta svītra.........lasīt visu tekstu

Ar ko atšķiras sula, nektārs un sulas dzēriens?

Tirdzniecības nosaukumus „sula” un „nektārs” nosaka 2013.g.15.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1113. .........lasīt visu tekstu

Kāds ir Jūsu viedoklis par „Cido” sulām? Vai Latvijā ražotās sulas pakās ir 100% dabīgas? No kā tās tiek ražotas?

„CIDO grupa” ražotas sulas, nektāri un sulu dzērieni ir kvalitatīvi un to lietošana var lieliski papildināt mūsu uzturu ar vitamīniem un minerālvielām, ar ko bagāti augļi. Ja uz CIDO pakas ir uzrakstīts „sula no koncentrāta”, ....lasīt vairāk

Kas ir akrilamīds?

Akrilamīds ir kancerogēna viela, kas var veidoties cieti saturošos produktos, tos apstrādājot augstās temperatūrās (augstākās par 120 ºC) — cepot, fritējot un grauzdējot (kartupeļu čipsos, frī kartupeļos, grauzdētā maizē un grauzdiņos). Cieti saturošu produktu ...lasīt vairāk

+371 29243382
Noteikumi par uztura normām

2012.gada 13.martā ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” Noteikumi, kas stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā, nosaka ....lasīt visu tekstu

Programma 5 DIENĀ

Lai sabiedrībā palielinātu dārzeņu un augļu patēriņu, daudzviet pasaulē darbojas programma 5 DIENĀ: Kanādā, ASV, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Igaunijā un citās valstīs. Programmas 5 DIENĀ ideja ir ļoti vienkārša: katrā ēdienreizē ir jābūt dārzeņu vai augļu porcijai, piemērām ....lasīt visu tekstu

Alergēnu kontrole pārtikas apritē

Mūsdienīgā medicīna pagaidām nevar pilnībā izārstēt pārtikas alerģiju un cilvēkiem ar šādu problēmu ir jāizvairās no alergēnu saturošas pārtikas lietošanas. Tas nenozīmē, ka pārtikas uzņēmumam ir jāatsakās no minēto izejvielu lietošanas vai produktu ražošanas. Lai paaugstinātu patērētāju un klientu uzticību, pārtikas uzņēmumi izstrādā un ievieš .....lasīt visu tekstu

Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi

Kā ir noteikts Regulas 1935/2004 3.pantā, materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, jābūt ražotiem atbilstīgi labai ražošanas praksei. Konkrēti labas ražošanas prakses pasākumi ir aprakstīti Komisijas Regulā Nr. 2023/2006 (2006.gada 22.decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam ir paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi. Regulas prasības piemēro no .....lasīt visu tekstu

HACCP principu ieviešana

Mūsdienīgā pasaulē viena no svarīgajām pārtikas uzņēmumu klientu un patērētāju prasībām ir produktu kvalitāte un drošums. pārtikas nekaitīgumu nodrošina vairāki faktori: ....lasīt visu tekstu

Sertifikācija atbilstoši ISO 22000 prasībām

Lai saņemtu starptautiski atzītu ISO 22000 sertifikātu, vispirms jāizlemj, kas nodarbosies ar sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu. Ja uzņēmumā ir speciālists ar pieredzi, kas labi orientējas pārtikas drošuma jautājumos un standarta prasībās, tad šo darbu var veikt pašiem spēkiem. Tomēr biežāk uzņēmumi ...lasīt visu tekstu